Dzejnieks Andrejs Pumpurs

               CV
Vārds, uzvārds : Andrejs Pumpurs
    Latviešu literatūrā zināms kā ievērojams  latviešu dzejnieks, jaunlatviešu kustības aktīvs atbalstītājs un izcils tautiskā romantisma pārstāvis.

Dzimis: 1841. gadā Lieljumpravas pagasta Ķeirānu meža mājā.
Dzīves laiks:  sakrīt ar Latvijas pirmo atmodu.
Dzīves ilgums: saslima un 1902. gadā Rīgā nomira, apbedīts Lielajos kapos.
Izglītība: Lielvārdes draudzes skola (1856) ,Odesas junkurskola (1878), dienēja Krievijas     dienvidos.
Nodarbošanās: laukstrādnieks, koku pludinātājs un mērnieka palīgs Vidzemē; Rīgā strādājis R.Tomsona fabrikā, atvēris grāmatu veikalu, darbojies Rīgas Latviešu biedrībā;     karavīrs;     militārais ierēdnis,  dzejnieks.
Nozīmīgi:

• dzīvojot Vecpiebalgā bijusi ļoti rosīga kultūras dzīve, kur aktīvi darbojās kopā ar  Ati Kronvaldu, Jāni Jurjānu, Andreju Stērsti, brāļiem Kaudzītēm. Šeit tapis vairums     A. Pumpura dzejoļu un viesojoties Lielvārdē pie vecākiem, A. Pumpurs sadraudzējās ar skolotāja palīgu Miķeli Krogzemi - Ausekli. Abiem bija kopīga interese par dzeju, folkloru un vēsturi.

• No 1970.g.Lielvārdē atvērts Andreja Pumpura muzejs -  http://www.lielvarde.lv/page/171

Literārā darbība:

• pirmais un vienīgais dzejoļu krājums "Tēvijā un svešumā" (1890).               

• aprakstu krājums "No Daugavas līdz Donavai" (1895)          

• dzīvodams  Tērbatā, pabeidza savu eposu "Lāčplēsis", kas iznāk trešo     vispārējo dziesmu svētku laikā (1888).

Pēc www.letonika.lv, http://www.skolenam.lv, http://www.vietas.lv/

A.Pumpura dzīves un daiļrades pētnieks Jāzeps Rudzītis raksta:
     “Lai gan Pumpurs ir uzrakstījis samērā nelielu skaitu dzejoļu.Viņam raksturīga tuvība latviešu folklorai un tautas mitoloģijai, tie saista ar savu sirsnību. Labākajiem no tiem ir dziļs sabiedrisks vai cilvēcisks saturs. Pumpurs ir ievērojamākais t.s. tautiskā romantisma pārstāvis latviešu literatūrā 19.gs. 70.gadu pirmajā pusē (Auseklis – kaut arī ļoti sekmīgi – šai laikā vēl ir tikai sācis savas dzejas gājumu)”. Tautas tēmu raksturojis kā A.Pumpura daiļrades kodolu: “Pumpura sabiedrisko, ētisko un estētisko uzskatu, viņa domašanas alfa un omega ir tauta. Tās būtība, likteņi, vēsture, dzīves veids, kultūra, īpatnības, vajadzības un centieni. Tauta – civilizācijas sasniegumu, materiālo, tikumisko, estētisko vērtību radītaja, nesēja, paudēja. Tauta – cilveci un tās daudzveidīgo kultūru veidojoša pamatvienība, kurā viņš dabiski, organiski, likumsakarīgi iekļaujas ar savām garīgajam un materiālajām rosmēm, ja vien vinš dzīvo normalu dzīvi. Pretējs stāvoklis, kas saistīts ar personības izkropļojumu, tās moralo degradāciju vispār, ir novēršanās no savas tautas, vēršanās pret tās interesēm. (Kangars).”
Biruta Gudriķe, raksturojot A.Pumpura dzejas tematiku, uzsver:
    “Senatnes,  tautas spēka apziņas un tēvzemes mīlestības slavinājums bija A.Pumpura dzejas galvenā tematika.  Šo tematiku viņš uzskatīja par literatūras pamatuzdevumu.”
Pēc “Andrejs Pumpurs”, J.Rudzītis. R:1991