sestdiena, 2012. gada 7. janvāris

Latviešu eposa "Lāčplēsis" sižets

Pumpurs A., “Lāčplēsis”, sarakstīts 1988.g.
Pilns nosaukums “Lāčplēsis, latvju tautas varonis. Tautas epus.”

Liroepikas darbs, pazīmes – dzejas formā sacerēts darbs, kurā apvienojas sižets un autora liriskais pārdzīvojums. Episkā poēma – tas ir cildinošs vēstījums par liktenīgu cīņu tautas vēsturē (piemēram, “Lāčplēsī” - 13.gs. vēsturiskie notikumi). Epā ir daudz darbojošos personu un blakus cilvēku tēliem darbojas blakus mitoloģiskās būtnes.

Tautiskais romantisms. Ar eposā pausto vēsturisko heroiku Pumpurs pauda ticību tautas varoņgaram, tautas nemirstībai, brīvības uzvarai. Izmantotais materiāls – folkloras tēli un motīvi, cittautu eposu elementi, Livonijas Indriķa hronika, 13.gs. vēsturiskie notikumi. Lāčplēsis kā nacionala varoņtēla simbols izmantots arī vēlak dažādu laikmetu latv. rakstnieku daiļradē (Piem., Rainis un M.Zālīte)

Eposa galvenais konflikts ir tautas varoņa Lāčplēša un vācu iebrucēja sadursme – visspēcīgāk attēlota Lāčplēša cīņā ar Tumšo bruņinieku. Ievēroti eposa kompozīcijas principi – ieveidotas vairākas dramatisku notikumu virknes (Lāčpleša varoņdarbi, piemēram,  vecās Burtnieku pils atbrīvošana no ļauno garu varas un tās pacelšana dienas gaismā). Sižetā ievīti teiku motīvi, Daugavas, Lielvārdes, Aizkraukles un Burtnieku pils tēlojumi. Eposam ir 6 dziedājumi, kuru virsrakstos autors izklāstījis notikumu sižetisko secību (I – Dievu sapulce, II – Lāčplēša pirmais varoņdarbs. Lāčplēsis dodas ceļā uz Burtnieku pili – Aizkraukļa meita – Velna bedre...). Lāčplēsis uzvar lāci, milzi Kalapuisi, jodus Burtnieku pilī, cīnās ar Ziemeļjūras brīnumiem un mošķiem. Cīņas kulminācija ir traģiskā cīņa ar Tumšo bruņinieku.
Spilgtākie pozitīvie tēli – Lāčplēsis, Laimdota (tautas gudrības zinātāja, Pumpura sievietes ideāls, cēlie tikumi un tēvzemes  mīlestība) un Koknesis (uzticība biedriem). Lāčplēša raksturs ir daudzkrāsains, ar cilvēciskām īpašībām.
Negatīvie tēli – Kangars (ņirgājas par tautas muļķību, kuri darbojas tautas labā, par sevi nedomajot), Tumšais bruņinieks, Kaupa, mūks Diderihs,  daļēji arī Spīdala, kas ir teiku un pasaku skaistā spīgana.
Epizodiskie tēli – latviešu cilšu virsaiši: Aizkrauklis, Burtnieks, Lielvārdis; Ziemeļmeita.
Vietas – Velna bedres kalns, Burtnieku ezers un pils, Kangaru kalns (Pērkona negaisa laikā), Lāčplēa jūras ceļojums.

Sižets:
I diedājums. Dievu sapulce.
Baltijas dievu sapulcē Pērkona pilī Likteņtēvs pareģo kristīgās ticības ieviešanu Baltijā. Staburadze stāsta par jaunekli, kuru izglābusi no Daugavas atvarā iemesta raganu bliķa. Tas ir Lielvārda dēls Lāčplēsis, kuru Pērkons svētījis “augstākam mērķim”.

II dziedājums. Lāčplēša pirmais varoņa darbs – Lāčplēsis dodas ceļā uz Burtnieka pili – Aizkraukļa meita – Velna bedre – Staburadze un viņas meitiņa – Koknesis.
Lielvārdes kungam laukā uzbrūk lācis, bet viņa dēls lāci aiz žokļiem pārplēš uz pusēm. Lielvārdis stāsta dēlam tā izcelsmi pirms astoņpadsmit gadiem. Vaidelots mežā atradis puisēnu zīžam lāčumātes pienu, atvedis to Lielvārdim audzinašanā un pareģojis tam tautas varoņa likteni. Lielvārdis sūta Lāčplēsi slaveno Burtnieku gudrības skolā. Pa ceļam Lāčplēsis iegriežas Aizkraukles pilī pārnakšņot. Viņš, Aizkraukļa meitas Spīdalas skaistuma apburts, naktī noskatās, kā viņa uz bluķa aizlido raganās. Nākamajā naktī Lāčplēsis  ielien bluķa caurumā un līdz ar Spīdalu aizlido uz Velna bedri, kur pulcējas raganas un dejo ar velniem. Jodu un raganu virsaitis Līkcepure izslavētajam svētulim un labdarim pieprasa zvērestu aizliegt Pērkonu, samaitāt tautas varoņus, pieņemt svešas ticības mācītājus, pierunāt tautiešus tiem klausīt un paverdzināt Baltiju. Spīdala, uzzinājusi, ka Lācplēsis visu redzējis un dzirdejis, iemet viņu Daugavā. Vinu izglābj Staburadze. Te viņš satiek un iemīl vienu no Staburadzes meitiņām – Laimdotu. Lāčplēsis viņai sola cīnīties par tēvijas un tautas laimi.  Koknesis pārceļ Lačplēsi pāri Daugavai, un abi dodas uz Burtnieku pili.

III diedājums. Kangars un Diterihs – Milzis Kalapuisis – Karš ar igauņiem – Nogrimusē Burtnieku pils – Teikas un mācības Burtnieku rakstu tīstokļos – Veļu nakts – Laimdota pazūd.
Spīdala  ar Kangaru cīņai pret Lāčplēsi aicina palīgā igauņu milzi Kalapuisi. Daugavas grīvā cilvēki izglābj vētrā sadragātu svešzenju kuģi, ar kuru atbraucis Ditrihs. Lāčplēsis pieveic Kalapuisi un noslēdz mieru starp latviešiem un igauņiem. No grimušās Burtnieku pils izdzen mosķus, un pils uzceļas, Burtnieks svētī Lāčplēša un Laimdotas laulību. Burtnieku pils tīstokļos aprakstīta latviešu tautas vēsture, teika par to, kā Dievs cīņā ar Velnu radījis zemi, arī novēlējumi tautas varoņiem un vadoņiem. Veļu naktī pazudusi Laimdota, Lāčplēsis dodas viņu meklēt.

IV dziedājums. Kaupa pie svētaja tēva Romā – Rīgas dibināšana – Laimdota nonnu klosterī – Kokneša un Laimdotas bēgšana iz klostera – Lāčplēsis Ziemeļu jūrā  - Ziemeļa meita – Sumpurņi – Zemes mala – Dimanta kalns – Apburtā jūras sala.
Kangars un Ditrihs savos tīklos ievilinājuši virsaiti Kaupu, kurš dodies uz Vāczemi un Romu pēc svētā tēva svētības. Kuģī ir arī sagūstītā Laimdota, bet Kangars apgalvo, ka viņa aizbēgusi kopā ar Koknesi. Romā svētais tēvs gatavo krusta karu pret Baltiju, bet Ditriham un Kaupam “laipni ļāva / Bucot savas tupeles”. Kaupa tiek svētīts un kopā ar bruņiniekiem atgriežas Baltijā.
Daugavas malā tauta vergu darbo ceļ jaunu pilsētu, ko nosauc par Rīgu. Tur valda bīskaps Alberts, bruninieki tai apkārt saceļ mūra pilis. Laimdotu Vāczemē spiež kristīties un kļūt par mūķeni, bet viņa nesalaužami paliek tēvu ticībā. Koknesis viņu izglābj un ved uz mājam. Lācplēsis, braucot pēc Laimdotas, Ziemeļjūrā nokļūst pie Ziemeļmeitas. Viņa pamāca, kā tikt garām daudzām bīstamām vietām jūrā, tomēr kuģinieki nonāk apburtā salā.

V dziedājums. Uz apburtas salas  - Trīs jodi – Vecā ragana – Spīdala – Laimdota un Koknesis – Satikšanās – Laimīga atgriešanās atpakaļ uz tēviju.
Lāčplēsis cīnās ar trim jodiem un uzvar tos. Gribēdams nocirst ābeli, viņš atklāj, ka tā ir Spīdala. Viņa lūdz piedošanu, apsolās vairs nedarīt ļaunu un izstāsta, kā abi ar Kangaru kaitējusi Lāčplēsim un Laimdotai. Lāčplēsis atdod Spīdalai Velna bedrē paņemto tīstokli – tā ir Spīdalas derība ar Velnu; to iznīcinājusi, viņa kļūst brīva.
Viņa atdzīvina apburtos cilvēkus, starp tiem ir arī Laimdota un Koknesis, kurš atzīstas Spīdalai mīlestībā, un abi nolemj savienot savas dzīves.

VI dziedājums. /Līgo svētki, Līgas nakts – Virsaisu sapulce – Lāčplēsis ar biedriem sapulcē – Kāzas/ - Karš ar bruņiniekiem – Lāčplēsis Lielvārdē – Kangars un Diteriks kā nodeveji – Lāčplēša nāve – Beigas
Līgas svētkos Zilajā kalna Lielvārds ļaudīm stāsta par bruņinieku asinsdarbiem un aicina tautu stāties tiem pretim. Lačplēsis ar Laimdotu un Koknesi ar Spīdalu Burtnieku pilī svin kāzas. Tūdaļ pēc tam jadodas kara, un jaunās sievas iet līdzi vīriem. Vini izcīna daudzas uzvaras, līdz Laimdota un Lāčplēsis atgriežas tēva pilī Lielvārdē. Ditrihs lūdz Kangaram palīdzību. Pēc trīs buršanās naktīm Kangars atklāj Ditriham Lāčpleša noslēpumu -  spēks slēpjas lāča ausīs.
Kaupa atved pie Lāčplēša Tumso bruņinieku, kurš izaicina Lāčplēsi uz cīņu. Viņš nocērt Lacplēsim vienu ausi. Lāčplēsis dod smagu pretsitienu. Cīnoties abi iekrīt Daugavā; tajā brīdi arī Laimdota pilī beidz dzivi. Svešinieki pamazām gūst uzvaru visā zemē. Taču Lacplēsis guļ Daugavas dzelmē, un pusnaktī laivinieki šad un tad redz viņa cīņu. Eposs beidzas ar ticību:
“Un ar reizi nāks tas brīdis,
Kad viņš savu naidnieku,
Vienu pašu lejā grūdis,
Noslīcinās atvarā,-
Tad zels tautai jauni laiki,
Tad būs viņa svabada!”

8 komentāri: